7 fakti par naža asināšanu, ko vērts zināt pirms akmens

Daudzi nažu īpašnieki jauc divas lietas: slīpēšanu un asināšanu. Tā ir galvenā iemesla, kāpēc nazis vai nu tiek asināts par bieži (un velti nodilst), vai par reti (un kļūst neērts darbā). Saprotot atšķirību, var ietaupīt gan asmeni, gan nervus.

Honēšana un asināšana – divas pavisam dažādas darbības

Honēšana (bieži sauc arī par “taisnošanu”) nenoņem metālu. To veic ar keramikas vai tērauda stienīti, un mērķis ir atgriezt mikroskopiski izliekto griezējmalu atpakaļ taisnā līnijā. Tas jādara regulāri – ideālā gadījumā pirms vai pēc katras intensīvākas lietošanas reizes virtuvē. Honēšana neprasa daudz laika un gandrīz neprasa prasmes.

Asināšana ir cita lieta – tā fiziski noņem tērauda slāni, veidojot jaunu, asu šķautni. To dara ar akmeni (whetstone) vai asinātāju, un tas nepieciešams tikai tad, kad honēšana vairs nepalīdz. Ja nazi honē katru nedēļu, bet tas joprojām slīd pāri tomātam, nevis to pārgriež – laiks asināt, nevis honēt vēlreiz.

Cik bieži tiešām jāasina

Virtuves nazim, ko lieto katru dienu, pilna asināšana parasti nepieciešama reizi 2-4 mēnešos – atkarībā no tā, cik bieži griež uz cietām virsmām (stikla dēlīši un akmens galda plātnes nogurdina asmeni daudz ātrāk nekā koks vai plastmasa). Medību un āra nazim bieža asināšana laukā nav vajadzīga, bet pēc katra sezonas beigām vērts veikt pamatīgu pārskati. Kolekcijas nazim, kas galvenokārt stāv plauktā, pietiek ar asināšanu reizi gadā vai retāk – te svarīgāka ir pareiza uzglabāšana, nevis biežums.

Svarīgi saprast: tērauda cietība ietekmē, cik ilgi asmens paliek ass, bet ne to, vai tas kādreiz būs jāasina. Piemēram, nazis “SKANDINĀVS” ar N695 tērauda asmeni un 58-59 HRC cietību notur asumu ievērojami ilgāk nekā mīkstāks tērauds, taču arī tam agri vai vēlu būs vajadzīga pilna asināšana – vienkārši retāk.

Kādu leņķi izvēlēties

Asināšanas leņķis nosaka, cik ass un cik izturīgs būs asmens. Vispārīgi orientieri:

• 15-17 grādi uz pusi – japāņu virtuves naži, kur svarīgākais ir maksimāls asums un tīrs griezums.
• 17-20 grādi uz pusi – lielākā daļa Eiropas virtuves nažu, labs kompromiss starp asumu un izturību.
• 20-25 grādi uz pusi – medību, āra un darba naži, kur asmenim jāiztur sitieni, kauli un cietāks materiāls.

Ja neesat pārliecināts, kādu leņķi izvēlēties konkrētam modelim, labāk turēties pie leņķa, kādā nazis jau ir slīpēts no rūpnīcas – to var noteikt, uzliekot asmeni uz akmens un vizuāli pielāgojot slīpumu, līdz tas saskaras pa visu platumu.

Akmens vai pull-through asinātājs

Pull-through (caurvelkamie) asinātāji ir ātri un ērti, bet tiem ir viena nopietna problēma – fiksēts leņķis bieži neatbilst konkrētā naža ģeometrijai, un tie mēdz noņemt vairāk metāla, nekā nepieciešams. Ilgtermiņā tas saīsina naža mūžu.

Whetstone jeb slīpēšanas akmens prasa vairāk prakses, taču dod pilnu kontroli pār leņķi un rezultātu. Sākot ar vidēju graudainību (apmēram 1000), var atjaunot nodilušu šķautni, bet smalkāks akmens (3000-6000) to pieslīpē līdz spoguļasumam. Nazim ar labas kvalitātes tēraudu, piemēram, N695, akmens ir ieguldījums, kas atmaksājas – tas ļauj izmantot visu tērauda potenciālu, nevis vienkārši “nolīdzināt” malu.

Kā saprast, ka nazis tiešām ir truls

Daži vienkārši testi, kas neprasa īpašus rīkus:

1. Papīra tests. Turiet lapu vertikāli un mēģiniet to pārgriezt ar vieglu vilkšanas kustību. Ass nazis pārgriezīs tīri, truls – saburzīs vai aizķersies.
2. Tomāta tests. Ass asmens iespiežas mizā bez spiediena. Ja jāspiež, lai nazis sāktu griezt, tas ir noguris.
3. Nagu tests. Uzlieciet asmeni uz nagu nelielā leņķī. Ass nazis pieķersies virsmai, truls – noslīdēs.

Ja divi no trim testiem rāda sliktu rezultātu, laiks ķerties pie akmens, nevis tikai pie honēšanas stienīša. Un, protams, ja darbs ir smags – medības, āra apstākļi, biežs kontakts ar kauliem vai koku – asmens prasīs asināšanu krietni biežāk nekā virtuvē paliekošais nazis.

Regulāra honēšana, pareizs leņķis un laba kvalitāte tērauda izejmateriālā kopā dod to, ko visi grib – nazi, kas paliek ass ilgāk un prasa mazāk piepūles kopšanā.

Biežāk uzdotie jautājumi par naža asināšanu

Cik bieži jāhonē nazis?

Virtuves nazi, ko lieto katru dienu, ieteicams honēt pirms vai pēc katras intensīvākas lietošanas – tas aizņem mazāk par minūti un neprasa īpašas prasmes.

Kāpēc pull-through asinātājs nav labākā izvēle visiem nažiem?

Tam ir fiksēts leņķis, kas bieži neatbilst konkrētā naža asmens ģeometrijai, un tas mēdz noņemt vairāk metāla, nekā tiešām nepieciešams, saīsinot naža mūžu.

Kāds asināšanas leņķis piemērots medību un āra nažiem?

Parasti 20-25 grādi uz pusi, jo šādiem nažiem svarīgāka ir izturība pret cietāku materiālu un sitieniem, nevis maksimāls asums.

Kā pārbaudīt, vai nazis ir truls, bez īpašiem rīkiem?

Var izmantot papīra testu, tomāta testu vai nagu testu – ja asmens aizķeras, saburza materiālu vai neiespiežas bez spiediena, laiks to asināt.

Vai kvalitatīvs tērauds nozīmē, ka nazis nekad nebūs jāasina?

Nē, labas kvalitātes tērauds ar augstāku cietību notur asumu ilgāk, taču agri vai vēlu pilna asināšana būs nepieciešama jebkuram asmenim.