Truls nazis nav lēns nazis — tas ir bīstams nazis

Mednieks lauka apstākļos mēģina atdalīt ādu no gaļas, bet asmens slīd pāri virsmai, nevis to griež. Viņš piespiež stiprāk, nazis noslīd, un roka nokļūst bīstami tuvu asmenim. Tieši šādā brīdī cilvēki parasti saprot, ka nazis sen bija jāasina, nevis tikai jāpavelk pāris reizes pa honēšanas stieni.

Honēšana un asināšana — tas nav viens un tas pats

Honēšana neko nenoņem no asmens. Tā tikai iztaisno mikroskopisko malu, kas lietošanas laikā saliecas uz vienu pusi. Ar keramikas stieni vai honēšanas stieni to var darīt pirms katras nopietnākas griešanas reizes — tas aizņem desmit sekundes un pagarina laiku starp īstajām asināšanām.

Asināšana savukārt noņem metāla slāni, lai izveidotu jaunu, asu malu. To dara, kad asmens vairs negriež pat pēc honēšanas, vai kad uz malas redzami nelieli robi. Tērauds ar augstāku cietību, piemēram, N695, kas izmantots nazī Nazis ”STALKERS” – zviedru Bohler-Uddeholm N695 nerūsējoša naža tērauds, notur asumu ilgāk, bet, kad pienāk laiks asināt, process prasa vairāk pacietības nekā mīkstākam tēraudam.

Kā saprast, ka nazis tiešām ir truls

  • Papīra tests: mēģiniet pārgriezt lapu, turot to gaisā. Ass nazis griezīs gludi, truls — saplēsīs vai aizķersies.
  • Tomāta tests: ass asmens iespiežas mizā bez spiediena. Ja jāspiež, laiks asināt.
  • Nagu tests: uzlieciet asmeni viegli slīpi uz naga. Ass asmens pielīp, truls — noslīdēs.
  • Vizuālā pārbaude spilgtā gaismā: ja mala atstaro gaismu kā plāna līnija, tā ir noapaļojusies un vairs nav asa.

Ja nazis slīd pa virsmu, nevis to pārgriež, tas nav lēnuma, bet gan drošības jautājums — jo vairāk spiediena nepieciešams, jo lielāka iespēja, ka asmens noslīdēs nekontrolēti.

Cik bieži asināt un cik bieži honēt

Virtuves nazi, ko lieto katru dienu, der pahonēt pirms katras lielākas gatavošanas reizes. Pilnu asināšanu parasti vajag reizi mēnesī vai divos, atkarībā no slodzes un griešanas virsmas — koka dēlis saudzē asmeni, keramika un stikls to ātri nobojā.

Medību un pārgājienu nazim, ko lieto retāk, bet smagākiem uzdevumiem — ādas ņemšanai, zaru griešanai, aukla griešanai — asināšanas biežums atkarīgs no faktiskā darba apjoma, nevis kalendāra. Pēc intensīvas medību sezonas asmens gandrīz vienmēr prasa pilnu asināšanu, pat ja tērauds ir kvalitatīvs.

Kāds leņķis der kuram nazim

Leņķis nosaka, cik ass un cik izturīgs būs asmens. Mazāks leņķis dod asāku, bet trauslāku malu, lielāks — izturīgāku, bet mazāk asu.

Naža tips Ieteicamais leņķis (uz pusi)
Virtuves naži, filejas naži 15–17°
Universāli ikdienas naži 17–20°
Medību un pārgājienu naži 20–22°
Smagi darba naži, mačetes 22–25°

Ja nezināt, kādā leņķī nazis jau asināts, vienkāršākais veids ir pielikt asmeni pie akmens tā, lai redzētu nelielu spraugu starp asmens pamatni un virsmu, un saglabāt to pašu leņķi visā procesā.

Whetstone jeb ūdens akmens pret pull-through asinātāju

Ūdens akmens (whetstone) dod vislabāko kontroli pār leņķi un rezultātu, bet prasa praksi. Sākumā ērtāk strādāt ar rupjāku graudu (apmēram 400-600), lai atjaunotu malu, tad pāriet uz smalkāku (1000-3000), lai to noslīpētu un pulētu.

Pull-through jeb izvelkamie asinātāji ir ātrāki un neprasa prasmes, taču tie fiksē tikai vienu leņķi un bieži noņem vairāk metāla, nekā nepieciešams. Tie der ātrai palīdzībai virtuvē, bet kvalitatīvam medību vai pārgājienu nazim ar labu tēraudu whetstone saglabās asmeni ilgāk un precīzāk.

Biežākās kļūdas, kas saīsina naža mūžu

  • Pārāk bieža pilna asināšana, kad pietiktu ar honēšanu — tā nelietderīgi noņem metālu.
  • Nekonsekvents leņķis, kas rada nevienmērīgu, vilnainu malu.
  • Pārāk liels spiediens uz akmens, kas var sakropļot smalko asmens malu.
  • Asināšana bez eļļas vai ūdens, kad akmens to prasa — rodas pārkaršana un akmens ātrāk nolietojas.
  • Naža uzglabāšana slapjā makstī, kas veicina rūsu pat uz nerūsējoša tērauda.

Noslēgumā praktisks ieradums

Labākais paradums ir pahonēt nazi pirms katras nopietnākas lietošanas un pievērst uzmanību tam, kā asmens uzvedas — vai tas vēl griež, vai jau sāk slīdēt. Kvalitatīvs tērauds dod vairāk laika starp asināšanām, bet neatbrīvo no regulāras aprūpes. Pārbaudiet vietējos noteikumus par naža nēsāšanu un pārvadāšanu, jo tie atšķiras valstīs.

Biežāk uzdotie jautājumi
[{“q”:”Cik bieži jāhonē nazis?”,”a”:”Ikdienā lietotu virtuves nazi der pahonēt pirms katras lielākas gatavošanas reizes — tas aizņem tikai dažas sekundes un uztur malu taisnu starp asināšanām.”},{“q”:”Vai pull-through asinātājs bojā nazi?”,”a”:”Tas nebojā nazi, bet bieži noņem vairāk metāla nekā nepieciešams un fiksē tikai vienu leņķi, tāpēc kvalitatīviem nažiem ieteicams whetstone.”},{“q”:”Kā zināt, kādā leņķī asināt savu nazi?”,”a”:”Pielieciet asmeni pie akmens tā, lai redzētu nelielu spraugu starp asmens pamatni un virsmu, un centieties šo leņķi noturēt visā asināšanas procesā.”},{“q”:”Kāpēc nerūsējošs tērauds tomēr var rūsēt?”,”a”:”Pat augstas kvalitātes nerūsējošs tērauds var korodēt, ja nazi uzglabā slapjā makstī vai nenosusina pēc lietošanas mitrā vidē.”},{“q”:”Vai cietāks tērauds nozīmē, ka nazi retāk jāasina?”,”a”:”Jā, augstāka cietība parasti nozīmē, ka asmens ilgāk notur asumu, taču, kad pienāk laiks asināt, process var prasīt vairāk laika un pacietības.”}]
Apskatīt nazi STALKERS
[“naža asināšana”,”honēšana”,”medību naži”,”naža kopšana”,”whetstone”,”N695 tērauds”]
Medību nazis STALKERS ar ādas makstīm uz koka virsmas

Nazis ”STALKERS” – zviedru Bohler-Uddeholm N695 nerūsējoša naža tērauds

Nazis ”STALKERS” – zviedru Bohler-Uddeholm N695 nerūsējoša naža tērauds

Facebook
Twitter
WhatsApp
Email